Atjaunots tilts (bijušais Vienības) Daugavpilī

Kara beigās tilts (Vienības tilts) tika sagrauts, atkāpjoties vācu armijai.
Avoti liecina, ka lēmums par tilta atjaunošanu pieņemts Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas un Latvijas PSR Tautas komisāru padomes kopīgā sēdē 1944. gada 23.decembrī. Lēmumā norādīts izpildes laiks - 1945. gada 15. marts. Vienības tilts šajā slepenajā dokumentā minēts kā "augsta ūdenslīmeņa tits" (высоководный мост). Tāds tilta nosaukums dokumentos lietots tikai vienu reizi. Lēmums paredzēja materiālu un darba resursu mobilizāciju (2500 kub.m. kokmateriālu, 200 tonnas cementa, 120 tonnas metāla, 200 zirga pajūgu).
Sākotnēji tilts atvērts militārajam vajadzībām.
Tilta kāda daļa bijusi no koka, jo 1957. gadā Daugavpils presē apspriests jautājums par šo koka konstrukcijas nomaiņu.
Mūsdienās ir saglabāti sākotnējā tilta balsti.
"Latvijas tautas cīņa Lielajā Tēvijas karā" (1966): "Padomju Armijas daļas atjaunoja hitleriešu uzspridzināto tiltu pāri Daugavai Daugavpilī, ko nodeva ekspluatācijā 1945. g. 25. martā dienas pirms termiņa. 83 dienās atjaunotā tilta nodošana ekspluatācijā bija jauna liela karavīru un iedzīvotāju uzvara."
3 mēnešu darbos tika nodarbināta ar Kalupes iedzīvotāja Monika Soma, Henriha Soma radiniece (tēva māsa). Ir rakstītas atmiņas.
Saspridzinātais Daugavpils dzelzceļa tilts atjaunots 1949. gada 9. martā.