Daugavpilī par Daugavu

Daugavpilī 25.-26.februārī noris sarīkojums "Savai Daugavai". Piedlījās Daugavpils un rajona iedzīvotāji, Latvijas, Baltkrievijas zinātnieki, pašdarbnieki un mākslinieki.
Latvijas televīzija sagatavoja un aprīlī rādīja speciālu raidījumu. Pirmajā dienā Daugavpils teātra pārpildītajā zālē notika konference, kuras darbā piedalījās arī LKP CK sekretārs A. Gorbunovs, LKP CK Kultūras nodaļas vadītājs A. Goris, Konferenci atklājot, Kultūras fonda valdes prezidija loceklis gleznotājs I. Zariņš teica, ka Daugava vispirms ir jāmīl un par to jādomā.
Viena no konferences emocionālajām kulminācijām bija Kultūras fonda priekšsēdētāja Tautas dzejnieka I. Ziedoņa vēstule vēstījums. Tajā tika akcentēta Daugavas programmas ciešā saikne ar visas Savienības Kultūrfonda vēsturisko ceļu programmu. Tādējādi Daugavas kopšana būs īsti internacionālistiska akcija. Internacionālo sakaru fundamentālo nozīmi Daugavas ielejas arheoloģiskā materiāla bagātību apzināšanā un interpretācijā savā ziņojumā atklāja arheologs J.Graudonis. Vispārēju atzinību izpelnījās baltkrievu rakstnieka V. Orlova uzstāšanās
Daugavpiliešu rūpes par pamesto HES celtniecības objektu turpmāko likteni, bažas, ka šajā, pilsētnieku rekreācijas vajadzībām it kā atvēlētajā vietā grasoties iekārtoties dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca. Par šīm lietām runāja vairāki, arī Daugavpils Pedagoģiskā institūta docents B. Jansons.
Satrauc Daugavas ūdens stāvoklis. LVU Ģeogrāfijas fakultātes dekāns profesors G. Eberhards minēja, ka lejpus Daugavpils upē bīstami palielinās smago metālu koncentrācija.
Plašu atsaucību guva arī arhitekta G. Melberga aicinājums betona mezgla vietā uzcelt Daugavpilī jaunas ūdens attīrīšanas ierīces. Savukārt J. šatirovs aicināja atgriezties pie Daugavpils HES celtniecības, citādi lauciniekiem nepietiekot elektrības pat lampiņai, par TV skatīšanos vispār nav ko runāt.
Asprātīgi nopietnas mūsdienu problēmas skaidroja bijušais Daugavpils ķīmiskās šķiedras kombināta direktors, tagad pensionētais A. Drobjazko.
Par paredzamās Daugavas ielejas aizsargājamās teritorijas juridisko statusu sprieda ekoloģe A. Melluma.
LKP CK sekretārs A. Gorbu-novs jautāja klātesošajiem, vai varam Daugavas ceļu pārvērst par kultūras ceļu, un atgādināja, ka daudzviet pagaidām no kultūras ir tālu.
Konferenci bagātināja DPI studentu sagatavota aizsargājamās floras un faunas izstāde.