Latgales dati

1988. gada 26. februāris

Daugavpilī 25.-26.februārī noris sarīkojums "Savai Daugavai". Piedlījās Daugavpils un rajona iedzīvotāji, Latvijas, Baltkrievijas zinātnieki, pašdarbnieki un mākslinieki.
Latvijas televīzija sagatavoja un aprīlī rādīja speciālu raidījumu.
Pirmajā dienā Daugavpils teātra pārpildītajā zālē notika
konference, kuras darbā piedalījās arī LKP CK sekretārs A. Gorbunovs, LKP CK Kultūras nodaļas vadītājs A. Goris,
Konferenci atklājot, Kultūras fonda valdes prezidija loceklis
gleznotājs I. Zariņš teica, ka Daugava vispirms ir jāmīl un par to jādomā.
Viena no konferences emocionālajām kulminācijām bija Kultūras fonda priekšsēdētāja Tautas dzejnieka I. Ziedoņa vēstule vēstījums. Tajā tika akcentēta Daugavas programmas ciešā saikne ar visas Savienības Kultūrfonda vēsturisko ceļu programmu.
Tādējādi Daugavas kopšana būs īsti internacionālistiska akcija.
Internacionālo sakaru fundamentālo nozīmi Daugavas ielejas
arheoloģiskā materiāla bagātību apzināšanā un interpretācijā savā ziņojumā atklāja arheologs J.Graudonis.
Vispārēju atzinību izpelnījās baltkrievu rakstnieka V. Orlova
uzstāšanās
Daugavpiliešu rūpes par pamesto HES celtniecības objektu
turpmāko likteni, bažas, ka šajā, pilsētnieku rekreācijas vajadzībām it kā atvēlētajā vietā grasoties iekārtoties dzelzsbetona
konstrukciju rūpnīca. Par šīm lietām runāja vairāki, arī Daugavpils Pedagoģiskā institūta docents B. Jansons.
Satrauc Daugavas ūdens stāvoklis. LVU Ģeogrāfijas fakultātes dekāns profesors G. Eberhards minēja, ka lejpus Daugavpils upē bīstami palielinās smago metālu koncentrācija.
Plašu atsaucību guva arī arhitekta G. Melberga aicinājums betona mezgla vietā uzcelt Daugavpilī jaunas ūdens attīrīšanas ierīces. Savukārt J. šatirovs aicināja atgriezties pie Daugavpils HES celtniecības, citādi lauciniekiem nepietiekot elektrības pat lampiņai, par TV skatīšanos vispār nav ko runāt.
Asprātīgi nopietnas mūsdienu problēmas skaidroja bijušais Daugavpils ķīmiskās šķiedras kombināta direktors, tagad pensionētais A. Drobjazko.
Par paredzamās Daugavas ielejas aizsargājamās teritorijas juridisko statusu sprieda ekoloģe A. Melluma.
LKP CK sekretārs A. Gorbu-novs jautāja klātesošajiem, vai varam Daugavas ceļu pārvērst par kultūras ceļu, un atgādināja, ka daudzviet pagaidām no kultūras ir tālu.
Konferenci bagātināja DPI studentu sagatavota aizsargājamās floras un faunas izstāde.

Atsauces
  • Latvijas Kultūras fonda gaduraksti. 1987-1988. Rīga: Avots, 1991. 221.lpp.
  • “UZMANĪBA DAUGAVPILIJ.” Dzimtenes Balss. 1988. 24. marts.
  • Rožukalne, A. “Galvenais — kultūras aizsardzība.” Padomju Jaunatne.
  • “«SAVAI DAUGAVAI».” Literatūra un māksla. 1988. 11. marts.