Likums ļauj Latgales zemniekiem paātrināti iziet viensētās

1910.gada 14. jūnijā pēc vecā stila
Krievijā realizēto reformu gaitā (Stolipina reformas) pieņemts likums "Об изменении и дополнении некоторых постановлений о крестьянском землевладении". Tas ļāva likvidēt šņoru sistēmu, kas bija raksturīga Latgalei.
"Dališonos uz/iz gobolim" - tā šo procesu sauca toreizējā latgaliešu prese.
Iziešana viensētās bija aizsākusies jau pēc 1906. gada 9. novembra nolikuma (v. st.). 1910. gada likums ļāva sadalīt solas zemi, pieņemot lēmumu ar vienkāršo balss vairakumu (agrāk bija nepieciešanas 2/3 balsu).
Process noritēja gausi. Kā torereiz norādīja J. Kindzuļs 1908. gadā viensētās, piemēram, bija izgājušas:
Kalupes pagastā 2 solas,
Līksnas pagastā 3 solas.
Izmaiņas zemes ierīcībā Latgalē turpinājās 20.gs. 20.gados Latvijas agrārās reformas ietvaros. 1924.gada 20.jūnijā Satversmes sapulce pieņēma likumu "Par īpašuma tiesībām uz piešķirtajām šņoru zemēm", kurā bija atsauce arī uz Krievijas impērijas 1910.gada 14.jūnija (j.st. - 1910.gada 27.jūnijs) likumu.