Daugavpils tuvumā atklāta jaunā "Zemgales" stacija

Izdots Latvijas dzelzceļu galvenā direktora rīkojums jaunbūvēto staciju (17 km no Daugavpils) nosaukt par staciju "Zemgale". Stacija kļuva par Latvijas - Polijas robežpunktu.
Caur staciju tika uzbūvēts 1435 mm platuma sliežu ceļš, kas ļāva Daugavpilī iebraukt vilcieniem gan no Varšavas un Viļņas, gan arī no Kauņas (cauri Grīvai). Gan Poljā, gan Lietuvā starpkaru periodā visi platsliežu dzelzceļi bija šajā platumā, kamēr Latvijā dominēja vēsturiskais 1524 mm platums.
Vēsturnieks un diplomāts Alfrēds Bīlmanis staciju "Zemgale" nosauca par Latvijas vārtiem uz Vidus un Dienvideiropu, salīdzinājumā - staciju "Meitene" par vārtiem uz Rietumeiropu.
1930.gada vilcienu saraksts liecina, ka nakts vilciens "Tallina-Rīga-Zemgale-Varšava" ar guļamvagoniem no Rīgas atiet plkst. 23.13 un sasniedz staciju "Zemgale" (caur Daugavpili) plkst. 4.49 un apmēram pēc pusstundas turpina ceļu, sasniedzot Varšavu plkst. 18.45. Maršruta garums 579 km.
Savukārt, vilciens no Varšavas caur Zemgali un Daugavpili sasniedz Rīgu pēc pusnakts. 1938.gadā tika panākta starptautiska vienošanās par izmaiņām, lai Rīgā vilciens ienāktu vēl pirms pusnakts.
Mūsdienās stacijas ēkā iekārtota Zemgales Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca (Demenes pagasts). Baznīca iesvētīta 2006. gada 10. septembrī.
Vienlaicīgi ar šo rīkojumu kopš 1922. gada 15. septembra staciju "Kalkūni" pārdēvēt par staciju "Grīva".