Dibināta Latvijas armijas Zemgales divīzija

Brīvības cīņu noslēgumā 1920. gadā dislocēta Daugavpils cietoksnī. Par divīzijas sākumu uzskata 1919.gada 1.jūliju, kad pa jūru uz angļu 3 karakuģiem uz Liepāju no Tallinas tika pārvietotas Ziemeļlatvijas karaspēka daļa (1600 vīru). 1.jūlijs turpmāk svinēta kā Zemgales divīzijas pārvaldes svētki.
Štābs izvietots Daugavpilī, Rīgas ielā 8 kopā ar pilsētas komadantūru. Mūsdienās šajā namā ir Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejs.
Divīzijas indendantūras pārvalde bija izvietota Karavānes (Brieža / Muzeja) ielā 23, krustojumā ar Rīgas ielu.
Divīzijas komandieri:
Oskars Dankers /1919-1933/
Rūdolfs Bangerskis /1933-1936/
Žanis Bahs /1936-1940/

Divīzijas štāba komandieri:
Kazimirs Olekšs /05.01.1920-1921/,
Pēteris Daukšs /18.01.1921-29.07.1931/,
Gustavs Grīnbergs /29.07.1931-27.08.1934/,
Jānis Klepers /27.08.1934-1935/,
Andrejs Bubinduss /1935-06.10.1939/,
Arturs Silgailis /06.10.1939-1940/.