Daugavpils dzelzceļa darbnīcu vēsture: no lēmuma par darbnīcu atvēršanu līdz Otrajam pasaules kara beigām (1921-1944)
1921. gada 24. decembris
Pēterburgas—Varšavas un Rīgas—Orlas dzelzceļa līniju Galvenās dzelzceļa darbnīcas Daugavpilī dibinātas 1866. gadā. Gadā tās varēja veikt 350 lokomotīvju pamatremontu. 1900. gadā darbnīcas kļuva par vienu no modernākajiem remontuzņēmumiem visā Krievijas impērijā. 1912. gadā tajās strādāja 834 strādnieki.
Darbnīcas iznīcinātas kara laikā 1915. gadā.
Informācija par Daugavpils darbnīcu darbības atjaunošanu presē parādījās jau 1920. gada februārī, kad dzelzceļu virsvalde pieņēmusi lēmumu atstātās un bojātās lokomatīvas remontēt Daugavpilī. Darbnīcu iekārtas esot daļēji saglabātas, daļa, tostarp bijušās bibliotēkas 2000 grāmatu, izvestas uz Rīgu.
1921. gada 24. decembrī Latvijas satiksmes ministrs Jānis Pauļuks valdības uzdevumā paraksta vienošanos ar latviešu-vācu-holandiešu uzņēmēju grupu par Daugavpils dzelzceļa darbnīcu atjaunošanu. Pēc 30 miljonu rubļu finansējuma piešķiršanas presē izraisās diskusija par šādu darbnīcu izvietošanas mērķtiecību pie Latvijas robežas, kad starptautsikā situācija nav stabila. Līgums noslēgts uz 55 gadiem, garantē darbu sākumā 500 - 600 strādniekiem, vēlāk - pat līdz 3000 strāniekiem. Partneru intereses pārstāv Brēmenes firma "Karl Franke-Werne".
1922. gada jūlijā Daugavpilī ieradās vācu inženieri, kuru vadībā uzsākta iekārtu uzstādīšana. 1922. gada oktobrī publicēta ziņa, ka no dalības projektā tā ekonomiskā neizdevīguma dēļ izstājušies holandieši. Savukārt, 1922. gada decembrī tika paziņots, ka darbnīcu atjaunošana noritēs tikai ar valsts līdzdalību.
1923. gada pavasarī no vācu firmas "Karl Franke-Werne" nopirktas darbnīcu iekārtas. Vēlāk vācieši līgumu lauza. Latvijas puses izveidoja speciālu komisiju zaudējumu noskaidrošanai.
1923. gada vasarā publicētas ziņas, ka Daugavpils darbnīcām iekārtas tiks piegādātas no Vācijas (Rūras apgabala) ar aizkavēšanos izraisītā Rūras konflikta (okupācijas) dēļ.
1923. gada 1. jūnijā par Daugavpils dzelzceļa darbnīcu priekšnieku iecelts inženieris Vilis Krastiņš.
1923. gada oktobrī darbnīcas apmeklēja valdības delegācija, kura atzina par ekonomiski izdevīgu darbnīcu darbību. Tajās strādāja ap 400 strādnieki. Pārrunāts jautājums par dzelzceļnieku tehnikuma izveidi Daugavpilī.
1924. gada 15. janvārī darbnīcās izmēģinājumiem tika samontēta no Vācijas atvestā Padomju Krievijas pasūtījuma dīzeļlokomotīve, kura tika uzskatīta par tāla laika lielu novitāti.
Līdz 1927. gada jūlijam par darbnīcu vadītājs bija inženieris Roberts Garselis.
Kopš 1927. gada darbnīcu vadītājs - Pēteris Ģībietis.
1923. gada 12. maijā darbnīcas uzsāk darbību.
1923. gadā darbnīcās tika nodarbināti 430 cilvēki. Bija aprēķini, ka Daugavpils darbnīcās katru gadu varētu izremontēt 40 lokomatīves (Liepājās - 30), kas mazinātu izveidojušos lokomatīvju kapsētu. Tolaik Latvijā bija 209 lokomatīves.
1925. gada vasarā lokomatīvju remontā sāka pielietot elektrisko metināšanu - vienīgo Latvijā. Vēlāk ierīkota otra metināšanas telpa.
1928. gadā speciālisti atzina, ka labākas dzelzceļu darbnīcu telpas esot Daugavpilī. Uzlabojumi iespējami, jo darbnīcu trīs depo celtbes nav saistītas ar kopīgo apkuri.
1929.gadā dibinātajam Daugavpils valsts dzelzceļa arodskolai darbnīcas kļuva par prakses vietu un praktisko apmācības vietu.
1933. gada 14. maijā darbnīcas svinēja 10 gadu jubileju.
1934. gadā Daugavpilī būvē tanklokomatīves pasažieru vilcieniem.
1936. gadā pabeigts liels pasūtījums - 130 smaga tipa pārmiju izgatavošana. Smagās pārmijas domātas ierīkot, lai nesamazinātu vilcienu ātrumu sliežu krustojumos..
1939. gada 1. aprīlī slēgtas Daugavpils darbnīcu vagonu nodaļa. Turpmākos vagonbūvniecību veiks Liepājas darnbīcas.
1939. gada otrajā pusē darbnīcas ražoja truļus - platformas sliežu cela apkopei un remontiem.
1940. gada janvārī darbnīcu strādniekiem ierīkotas modernas atpūtas telpas.
Turpmākā vēsture:
- 1945. gadā Galvenās dzelzceļa darbnīcas pārdēvētas par Daugavpils tvaika lokomotīvju vagonu remonta rūpnīcu.
- 1962. gadā rūpnīca pārdēvēta par Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu.
- 1991. gadā rūpnīca pārdēvēta par Valsts dzelzceļa uzņēmums "LOKOMOTĪVE".
- 1994. gadā izveidota Valsts akciju sabiedrība "LOKOMOTĪVE". 1997. gadā uzņēmums nodots privatizācijai. 1998. gadā tas privatizēts.
- 2001. gadā Uzņēmums pārdēvēts par AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca.
Atsauces
- “Daugavpils dzelzceļa darbnīcas.” Ekonomists, 1922. 1. janvāris.
- “Daugavpils dzelzsceļu darbnicas.” Darba Balss (Rīgas rajons). 1922. 22. jūlijs.
- “Nedēļas apskats.” Kopdarbība. 1922. 28. oktobris.
- “Nedēļas apskats.” Kopdarbība. 1922. 2. decembris.
- “Mašīnas Daugavpils darbnicām.” Svētdienas Rīts. 1923. 27. augusts.
- “Likvidēta vagonu darbnīca Daugavpilī.” Dzelzceļnieks, 1939. Nr.7, 22. lpp.
- “Daugavpils darbnicu atjaunošana.” Strādnieku Dzīve. 1923. 6. marts.
- “Daugavpils darbnīcas.” Latvis. 1923. 17. janvāris.
- “Daugavpils darbnīcu lieta.” Rīgas Ziņas. 1924. 29. oktobris.
- “Lokomotivu jautajums uz mūsu dzelzsceļiem.” Nacionālais Darbs. 1923. 18. novembris.
- “Atpūtas telpas Daugavpils darbnīcu strādniekiem.” Dzelzceļnieks, 1940. Nr.7.
- “Lokomotivju bojātu cilindru sametināšana (liedēšana).” Latvijas Inženieru un Tehniķu Kongresa Biroja Žurnāls, 1925. Nr. 8/9.
- “FTD darbnīcu 10 gadu darbības atcere.” Latgales Ziņas. 1933. 19. maijs.
- Altbergs, T. “Daugavpils dzelzceļa mezgls.” Latvijas Dzelzceļnieks, 2019. Nr. 12, 26.-29.lpp.