Nodots ekspluatācijā Daugavpils Pedagoģiskā institūta mācību korpuss

Toreizejā Padomju Savienībā augusta otrajā svētdienā (1956.gadā 12. septembrī) tika svinēta celtnieku diena. Prese toreiz rakstīja, ka celtnieku dāvana studējošajai jaunatnei bija Daugavpils valsts pedagoģiskā istitūta mācību korpusa jaunā ēka, ko uzcēla LPSR Pilsētu un lauku celtniecības ministrijas Daugavpils vispārējā celtniecības tresta kolektīvs.

Toreiz nama adrese bija 5.augusta ielā 23. (tagad Vienības iela 13). Līdz 1941. gadam šajā pilsētas kvartālā bija izvietotas vairākas pilsētniekiem populāras iestādes - kafejnīca "Francis" (īpašnieks Francis Škļeniks), kinoteātris "Kolizejs", moderna veļas mazgātava, taksometra pietura un citas. Kvartāla apbūve iznīcināta 1941.gada jūnija kaujās.
Nama projekts izveidots Maskavā, autors - Latvijas arhitekts Aleksejs Bogačenkovs /1916, Ašhabada - 07.11.1964, Rīga/. Līdzīgi projektēta arī Liepājas pedagoģiskā institūta ēka (atklāta 1957.gadā), kuras fasādē ir 6 kolonnas. Jauno ēku Daugavpilī cēla LPSR Pilsētu un lauku celtniecības ministrijas Daugavpils vispārējā celtniecības trests.
Ēku sāka celt 1952.gada jūlijā kā Daugavpils Apgabala padomes (Latgales apgabala komunistiskās partijas komitejas) mājvietu. Laika gaitā nama pielietojuma koncepcija tika mainīta, jo 1953.gadā beidza pastāvēt nesen Latvijā ieviestā administratīvā vienība - apgabals.
Izmaiņas nama apsaimniekotāja radīja pārmaiņas arī projekta realizēšanā. Pēc projekta nama fasādes apmetumā bija paredzēts izmantot granīta graudus gaisos mierīgos toņos, ēkas cokola stāvu 2 metru augstumā nosegt ar granīta plāksnēm. Pa centrālajām kāpnēm varēs iekļūt vestibilā, kurš kopējs partijas apgabala komitejai un apgabala izpildkomitejai. Ieeja komjaunatnes apgabala komitejā bija paredzēta no Lāčplēša ielas.
Ēkā sākotnēji tika ierīkotas lifta šahtas. Plašas pagrabtelpas ar vairākām masīvām metāla durvīm tika piemērotas aizsardzībai kara gadījumā.
Objekta pabeigšanā un sakārtošanā (tīrīšanā) plaši tika iesaistīti Daugavpils Pedagoģiska institūta studenti. To savās atmiņās atceras bijušais Universitātes rektors Oļegs Roždestvenskis, vēstures doktore Genovefa Barkovska.
Ēkas platība 7737 kv. m. Celtniecības gaitā institūta toreizējā direktora Kriša Grašmaņa vadībā veikta telpu pārplānošana. Pabeigtajā ēkā bija 28 auditorijas, sarīkojuma zāle, bibliotēka ar 2 lasītavām, telpas laboratorijām, mācību kabinetiem utt
Institūta priekšā izveidots plašs laukums ar strūklaku, puķu dobēm, košuma krūmiem, asfaltētiem celiņiem un soliņiem.
Jāpiebilst, ka piemineklis – Raiņa krūšu tēls iepretim šai ēkai tika atklāts vairāk neka pēc desmit gadiem - 1967.gada 30.oktobrī.
Ēkā paredzētas studijas 1500 studentiem. Toreiz institūtā studēja 1048 studenti. 1956.gada vasarā institūtam bija pirmais izlaidums un mācību iestādi beidza 157 absolventi. Institūtā strādāja ap 100 pasniedzēju. 19 pasniedzējiem bija zinātņu grāds, 9 no tiem bija docenta amatā.
Literatūrā Ir minēti arī citi ēkas pabeigšanas laiki (piemēram, 25. jūnijs, 16.augusts).
Latgales pētniecības institūtā (Vienības 13 - 123) ir iespēja apskatīt lielformāta krāsu gleznu, kurā attēlota nama celtniecība vietēja mākslinieka M. Bitkova skatījumā.