Lielākajai muižai Latgalē - Marienhauzenai (Viļakai) jauns saimnieks

Krievu muižnieks Semjons Gorožanskis Marienhauzenas (Viļakas) muižu pārdot polim Ignātijam de Lippe – Lipskim. Pēc citas versijas jaunais īpašnieks bija Minskas bīskaps Mateušs Lipe-Lipskis, kurš muižu uzdāvināja savam brālim I. Lipe-Lipskim. Alina Lipe-Lipska piešķīra līdzekļus Viļakas katoļu baznīcas celtniecībai.
S.Gorožanskis Viļaku nopirka 1806.gadā.
Viļaka bija viens no 1863.gada janvāra poļu sacelšanās centriem Latgalē. Tās organizētājs bija muižas pārvaldnieks Antonijs Riks.
Viļaka bija lielākā muiža Latgalē. Platība 51 236 desetīnas. Otra lielākā muiža bija Malnava. Salīdzinājumam - Latvijā lielākā (arī visā Baltijā) bija Dundagas muiža (Ostenzakenu īpašums, 70 000 desetīnas, 1914.gadā 11 000 iedzīvotāju).
Pēc agrārās reformas Latgalē lieli privātie īpašumi bija Krustpils Korfiem - 48,4 tūkst. desetīnas, Balvu īpašums - 35,6 tūkst., Andronopole - 26,4 tūkst. desetīnas.