Liepnas kauja
1941. gada 4. jūlijs
Liepnas kaujas notika Sprinduļu kalnā 1941. gada 4. jūlijā starp 24. teritoriālā korpusa 183. strēlnieku divīzijas karavīriem (atkāpās Ostrovas virzienā) un vācu karaspēka motorizēto vienību Sarkanās armijas karavīri nokļuva ielenkumā.
Ielenkumā nokļuva 183. devīzijas 227. pulks (nokomplektēts no bij. 9. Rēzeknes un 12. Bauskas kājnieku pulkiem). Kaujā krituši ap 500 sarkanarmieši, lielākā daļa latvieši. Bojā gāja divīzijas komandieris (Петр Николаевич Тупиков) un 227. pulka komisārs (Николай Андреевич Негодуйко) . Pēdējie apbedīti vietējos brāļu kapos.
Kaujas vieta iezīmēta ar bērziem, kurus iestādīja Liepnas vidusskolas skolēni. Pie Liepnas ir uzstādīts laukakmes ar iegravētu tekstu "Liepnas kaujas vieta. Šeit 1941. gada 4. jūlijā Latviešu teritoriālā korpusa daļas niknā ciņā pret vācu fašistiskajiem iebrucējiem izlauzās no ielenkuma".
Tā bijusi 24. teritoriālā korpusa lielākā un asiņainākā kauja Latvijas teritorijā.
Liepnas kaujas dalībnieki - Juris Pabērzs (juniors)
1942. gadā rakstnieks Jūlijs Vanags uzrakstīja poēmu "Liepnas kauja".
1953. gadā komponists Valters Kaminskis (1929-1997) uzrakstīja simfonisko poēmu "Liepnas kauja"
Atsauces
- Sila, O. “Ne jau aiz trejdeviņiemkalniem...” Dzirkstele (Gulbene). 1988. 7. oktobris.
- Sila, O. “Ne jau aiz trejdeviņiemkalniem...” http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/dzig1988n120|article:DIVL57|query:Liepnas kaujas Liepnai Liepnā|issueType:P (14.12.2019).
- Vējāns, A. “No Pabērzu cilts.” Karogs, 1988. Nr. 9.
- Sirmais, G. “Pretrunu-daudz, patiesība-viena.” http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/dzig1988n093|article:DIVL48|query:Liepnas kauja Liepnai|issueType:P (14.12.2019).