Daugavpilī top psihiatriskā slimnīca

1923. gada 21.-22. martā notiek pārrunas par psihiatriskās slimnīcas ierīkošanu Daugavpilī. Pilsētā viesojas stapresoru delegācija, lai slimnīcas atrastu vajadzīgās telpas. Par slimnīcas mājvietu izvēlēta bijušās Ivangorodskas pulka kazarmas.
Vēlāk Saeimas budžeta komisija piešķir 320 tūkst. Ls. 1923. gada 12. oktobrī tika izsludināts konkurss remontdarbu veikšanai.
Slimnīca darbību uzsāka 1924.gada 1.oktobrī, bet atklāšanas svinīgais akts notika 1924. gada 26. oktobrī. Toreiz to sauca arī par vājprātīgo slimnīcu.
Daugavpils psihiatriskā slimnīca no sākotnējām 100 gultu vietām 30. gadu beigās bija izaugusi par lielu slimnīcu ar 800 gultu vietām.
1926. gadā Galvenā cietumu valde lūdza Veselības departamentu iekārtot ieslodzito nodaļu pēc Aleksandra Augstumu slimnīcas parauga arī Daugavpils psihiatriskajā slimnīcā ar vismaz astoņām vietām. 1926. gada nogalē Daugavpils slimnīcā tika ierīkota nodaļa ieslodzītajām sievietēm.

1939.gadā paplašināta ar īpašu nervu nodaļu.
Slimnieku skaits: 1924.g. - 57, 1925.g.- 249, 1926.g. - 333, 1927.g. - 374, 1930.g. - 487, 1931.g. - 505.
Slimnīcas vadītāji (direktori), nomainījās 7 amatpersonas:
Ernests Hellmans /13.06.1924-16.10.1926/,
Voldemārs Hibšmans /1926-/
Celmiņš
Pēteris Grišāns ...1933..
Arnolds Laksbergs /1933-1938/
Arveds Sukurs /1938-1939/.
G.Bergs /1939-1940/

1941. gadā slimnīca tika likvidēta, un 760 pacienti, tai skaitā 60 bērni, tika nošauti Aglonā.
Slimnīca darbību atjaunoja 1946. gadā.

30.gados slimnīca tika izvietota Nikolaja parkā bijušajās 99. Ivangorodas kājnieku pulka kazarmās Smoļenskas /Siguldas ielā 4/. Pēc Otrā pasaules kara uz šejieni pārvietoja Daugavpils apvienoto slimnīcu, kura šo kvartālu atstāja līdz ar daudzstāvu ēkas izbūvi Stropos.
Vecajā vietā palika Psihoneiroloģiskā slimnīca (Lielā Dārza 60/62).
Tā tika renovēta 2008.- 2011.gadā.