Latgales dati

1938. gada 19. marts

Latvijas prese ziņo, ka uzsākta ķieģeļu ražošana modernizētajā. Kalkūnu rūpnīcā, kas ir modernākais šāda veida uzņēmums Latvijā. No reklāmas izriet, ka rūpnīcā tika ražoti fasādes ķieģeļi, šūnu ķieģeļi (jaunums), krāsns ķieģeļi, aku ķieģeļi, māla jumtu kārniņi, māla drenu caurules.
Ķieģeļus Kalkūnos ražoja jau ilgi pirms tam. 1868. gadā ķieģeļnīcu uzbūvēja Kalkūnu īpašnieks grāfs Augusts fon Etingens. Rūpnīcā toreiz strādāja 40 strādnieki. Kalkūnu sarkanie ķīegeļi plaši tika izmantoti apkārtnes būvju celtniecībā, tostarp Grīvas katoļu baznīcas, Ēģiptes luteriskās baznīcas. Kalkūnu muižas ēkas būvniecībā. Ķieģeļu ražošanas tradīcijas turpināja arī tirgotājs Vasilijs Karjakins, nodibinot ķieģeļu rūpnīcu "Katarinenhof", kurā 1904. gadā strādāja 60 vīrieši.
Ķiegeļus Kalkūnos ražoja līdz 1976. gadam. Turpmāk rūpnīca pārorientējās uz dzelzbetona konstrukciju ražošanu.

Atsauces
  • “Reklāma.” Jaunākās Ziņas. 1938. 19. marts.
  • ““Latgales būvkeramika: industriālais un kultūrvēsturiskais mantojums. Konferences materiāli. Ķieģeļu kolekcija”.” http://lpi.du.lv/wp-content/buvkeramika.pdf (19.03.2015).
062f46e8951c9d5df2ab4bd328729e001db85a48