Ideja par Brīvības pieminekli Daugavpilī
1929. gada 21. decembris
Prese ziņo, ka Daugavpilī nolemts būvēt Brīvības pieminekli. Ir izveidota pieminekļa celtniecības komiteja ģenerāļa O.Dankera vadībā. Izraudzītas trīs vietas: Baznīcas laukums, Baznīcas iela, laukums pretī pilsētas valdes namam. Par labāko vietu sākotnēji uzskatīja Baznīcas laukumu, jo pieminekļa celšana labiekārtos šo vietu. Vēlak par labāko vietu uzskatīja laukumu pie pilsētas dome.
Ziņa aktualizēta sakarā ar 10. gadadienu kopš Daugavpils atbrīvošanu. Publiski ideja tika apspriesta arī 1936. gadā sakarā ar Daugavpils centra un apkārtnes pārbūvi. Piemēram, bija plānots nojaukt 53. kvartālu, ierīkot dārzu, kurā uzcelt Brīvības pieminekli. Tika izteikta arī cita doma - būvēt Brīvības pieminekli blakus jaunbūvētajam Vienības namam.
Iecere netika realizēta.
Vēlreiz ideja aktualizēta 90. gados, kad bija doma celt pieminekli "Mūžam Latvijā" (viens no iniciatoriem teātra direktors Jānis Žugovs).
Atsauces
- “Daugavpilieši pošas atbrīvošanas svētkiem.” Latvijas Sargs. 1929. 21. decembris.
- “Piemineklis Daugavpils atbrīvošanai.” Latvijas Sargs. 1930. 30. janvāris.
- Žugovs, J. “Mūžam Latvijā.” Latvijas Jaunatne. 1990. 25. maijs.
- “Nākotnes Daugavpils. Kur pacelsies Daugavpils atbrīvošanas piemineklis?” Rīts. 1936. 9. oktobris.