Latgales dati

1938. gada 31. marts

Baseinu būvēja Rīgas keramikas firma "Paul Boehm", kas starpkaru posmā specializējās gludo, balto podiņu ražošanā.
Bija paredzēts, ka baseins darbojas trīs reizes nedēļā. Darbojās aukstā ūdens baseins (+22 grādi, 14 m garš, 5 m plats, 2 m dziļš) un maza izmēra siltais baseins (8 m garš, 3 m plats, 2 m dziļš), kā arī 2 pirtis.
Baseina darbību pārzināja Daugavpils Latviešu biedrības peldbaseina komisija kapteiņa Eduarda Zariņa vadībā.
1939. gada sezona tika slēgta 19. maijā. Baseina turpmākais darba ritms tika izjaukts sakarā ar Otrā pasaules kara sākšanos, kad no Polijas netika piegādātas ogles baseina apkurei.
Ir uzskats (Alfreds Bērziņš un citi), ka peldbaseina uzturēšana maksājusi dārgi, tāpēc baseina telpas izmantojis Armijas ekonomiskais veikals produktu glabāšanai.
Baseins atsāka darbību 1948.-1956.gadā, kad bija vienīgais tāda veida peldbaseins Latvijā.
Jaunā gadsimta mijā Vienibas nama peldbaseina telpas izmantotas fitnesa centra vajadzībām.

Atsauces
  • “Modernākais un lielākais peldbaseins Vienības namā.” Jaunākās Ziņas. 1938. 29. marts.
  • “Lielākais baseins Latvijā.” Daugavas Vēstnesis. 1938. 4.aprīlis [foto].
  • “Lielākais peldbaseins Latvijā.” Jaunākās Ziņas. 1938. 30.marts [foto].
  • “Viņi kārtos Latviešu biedrības peldbaseina lietas.” Latgales Vēstnesis. 1939. 21. aprīlis.
  • “Šodien Daugavpilī atklāj baseinu.” Brīvā Zeme. 1938. 31. marts.
  • “No tropu karstuma oazes veldzē. Divu draugu piedzīvojumi Daugavpils peldbaseinā.” Latgales Vēstnesis. 1938. 5. decembris.
11743c21970d54dc4e2546f57e268945c00bc394
A5fafd60453625ef1caf44d9ebdea5a1d8049c39
Cee64c6c69ff481b56beea6afcc8eb6a0116f45c