v. st. 6.-7.04.1917. Rēzeknē notiek Latgales darbinieku apspriede

6. un 7.aprīlī /19.un 20.aprīlī Rēzeknē notika "Latgaliešu darbinieku sapulce", kurā piedalījās katoļu garīdznieki (minēti 27 uzvārdi) un daži pagastu (Kapiņu, Balvu, Marnauzas, Kalupes, Līvānu) pārstāvji. F.Kemps minēja skaitli - 35. Uz to kritiski atbildēja V.Seile, apgalvodama, ka sanāksmē piedalījusies gandrīz visi Latgales garīdznieki un sanāksmē bijuši pēc nodrukāta un izplatīta protokola 63 dalībnieki. Pēc konversācijas vārdnīcas versijas (raksta autore V.Seile) puse no sanāksmes dalībniekiem bijuši garīdznieki.
Apspriesti un pieņemti Latgales kongresa sasaukšanas un norises principi. Latgaliešu organizācijas komisija F.Trasuna vadībā izstrādāja Latgales kongresa (1917) delegātu vēlēšanas kārtību. Nolēma no katra pagasta un (vai) draudzes sūtīt 2 delegātus, no biedrībām - 1 delegātu.
Pirms sanāksmes garīdzniekiem tika izsūtītas vēstules. Ir saglabājusies Ludzas prāvesta P.Tukiša parakstīta 27. marta /9. aprīļa vēstule ar instrukcijām par delegātu izvirzīšanu sanāksmei, viņu obligāto pilnvarojumu.
Ir norādes par sapulces protokoliem. Laikraksts "Latgolas Vōrds" 1927.gadā rakstā "Vestures liciba" (Vēstures liecība) sniedza protokola pārstāstu, minot sanāksmes dalībnieku uzvārdu un dzīves (darba) vietas. H.Tihovskis J.Rancānam veltītā darbā norāda, ka viņa (H.T.) rīcībā esot sanāksmes protokolu kopijas.
....
Pēc sanāksmes draudzēm tika sūtītas vēstules (ir saglabājusies prāvestiem (probstam) adresētas (tipveida?) vēstules kopija Seiles fondā, rakstījis Ludzas prāvests Pāvils Tukišs) ar skaidrojumu kā jānoformē krievu valodā izvirzītā delegāta pilnvarojums.
.....
M.Apeļs 1937. gada 2. decembra "Jaunajā Vōrdā" atsaucās uz pirms kongresa organizēšanas komisijas izdotu skrejlapu ar šadiem izvilkumiem "„Lyudzam izlaseitūs pylnvarnīkus īsarast Rēzeknes Tērdznīceibas skūlā 26. aprilī 1917. g. ap 8 stuņd. nu reita, ap tū laiku sāksīs manifestācija — ar karūgim un dzīsmem īšona pa Rē z e k n i, tad byus dīvakolpošona bazneicā. Labi byutu, ka pogosti, draudzes un bīdreibas pašas pagādātu par karūgim ar uzrokstim. Pi manifestācijas pīsadaleis myusu pašu kara pulki nu latvīšu bataļjānim, kuri uz šū laiku atbrauks uz Rēzekn i."
Kongresā tyks sprists par'tū, kaidu stovūkli ījems Krivijas breivajā vaļstī myusu tēvijas Latvijas daļa — Latgola, kaid s sikars byus mums, latgalīšim, ar cvtom tautom, kuras dzeivoj Latgolā, tad" Latgolas latvīšu padūmes īvēlēšona un daudzi cyti”
(Skrejlopu parakstējuši: organ. Komisijas prīkšn. N. Rancans un lūcekļi: O. Logīns, Fr. Obšteins, J. Kindzuļs, E. Balodis, E.Kozlovskis un J. Grišāns).
...
Latgales kongresa laikā 1917. gada 9. maijā J.Kindzulis nolasīja 3 rezolūcijas, kuras pieņemtas 19. - 20. aprīļa apspriedē.