Daugavpils ebreju geto izveidošana

Okupācijas vara izdeva rīkojumu visiem vietējiem Daugavpils un Grīvas ebrejiem pārcelties uz dzīvi cietokšņa priekštilta nocietinājumā, kur tika izveidots ebreju geto. Līdz tam te bija Latvijas armijas zirgu staļļi un kazarmas karavīriem.
1941. gada novembrī sākās geto likvidēšana, kuras rezultātā Mežciemā tika nogalināti tūkstošiem vietējo un atvesto ebreju - ap 15’000 – 20’000 ebreju, no kuriem izdzīvoja mazāk par 100 cilvēku. Daugavpilī notika trīs akcijas, Geto iemītnieku pēdējā iznīcināšanas akcija notika 1942. gada maijā. Precīzs upuru skaits nav zināms.
"Latvijas vēsture. 20.gadsimts" (2005) "[..] bija sadzīti ap 14 000 cilvēku [..]".
"Latviešu tautas cīņa Lielajā Tēvijas karā" (1966): No 30 tūkst, cilvēku geto bija palikuši tikai ap 500, kurus pārcēla uz cietoksni.
Citviet literatūrā minēts cits skaitlis - 175' 000 padomju pilsoņi.
Latvijā šodien ir apzināts ap 230 ebreju iznīcināšanas vietu, no kurāmpiemiņas zīmes uzstādītas vairāk nekā 150 vietās.