Juridiski noformēta Plāteru - Zībergu dzimta - viena no varenākajām Latgalē

Noslēgta grāfa Mihala Plātera un Izabellas Helēnas Zībergas (pēdējā dzimtas pārstāve) laulība, kurā dzima 11 bērni. Tā tiek likti pamati varenai Plāteru - Zībergu dzimtai, kurai bija ievērojama loma Latgales vēsturē.
Vēstures avotos minēts arī cits laulības noslēgšanas laiks - 1803. gada 10. jūlijs, ko apstrīd poļu pētnieks Š.Konarskis.
Izabellas Helēnas Zībergas īpašumi (jeb sievas tēva) uz to laiku bijuši: Šlosberga,
Ilūkste, Kazimirišķi, Svente, Ārone, Bebrene, Dvente, Ancenišķi, Dunava, Rubene,
Kameņeca (pie Eglaines), Kaldabruņa, Vecsventa, Jaunsventa un Jadvigova Kurzemē, Līksna, Kirupe, Ozołmuiža, Vabole, Nīcgale, Arendole, Kałupe, Ambeļi, kā arī Kumpals Lietuvā.
1860. gadā Līksnas muižas platība bija 21140 desetīnas, no tiem 17235 desetnaīs bija meži. Abu dzimumu dvēeļu skaits - 6412.
G.Manteifelis "Poļu Inflantija:"
"Vojevoda Jans Tadeušs atstāja tikai vienu ar daudzām labām īpašībām apveltītu un gudru meitu Izabellu Helēnu, kura vīram Mihalam grāfam de Brelam Plāteram līdz ar roku atdeva visus Zībergu īpašumus, kas atradās gan poļu Inflantijā, gan Kurzemē. Tie plešas Daugavas abos krastos trīsdesmit kvadrātjūdžu [7770 ha] lielā teritorijā. Pirmslaulību līgumā, kas noslēgts 1803. gada 25. decembrī un ko apstiprinājis cars Aleksandrs I, ietverts vojevodas Zīberga nosacījums, ka viņa znots gr. Mihals Plāters atsakās no tēvutēvu mantojuma un pieņem sev un nākamajām paaudzēm gan Zībergu uzvārdu, gan ģerboni. Turklāt īpašu akcentu vojevoda licis uz to, ka gadījumā, ja Mihala un Izabellas Helēnas aizsāktā vīriešu līnija izdzistu, tad visas Zībergu muižas nododamas Vācijā dzīvojušiem Zībergiem, nevis Plāteriem".