Otrā pasaules kara sākums Eiropā: atbalsis Latgalē

1939. gada 7. septembrī Latvijas iekšlietu ministrija izdeva rīkojumu pastiprināt Robežsargu brigādi Ilūkstes apriņķī (kas robežojās ar Poliju) ar vietējiem aizsargiem.
Pēc Sarkanās armijas iebrukuma Polijā 17. septembrī tās pašas dienas vakarā Latvijas robežu pārgāja pirmie poļu militārie un civilie bēgļi. Vienlaikus jau 17. septembrī tika pārtraukta dzelzceļa satiksme starp stacijām Zemgale un Turmanti. 18. septembrī robežas apsardzību Zemgales stacijas rajonā pārņēma karaspēka vienības no Daugavpils garnizona 10. Aizputes kājnieku pulka un Jātnieku pulka. Rajons tika slēgts privātpersonām, uz dzelzceļa līnijas poļu karavīri nodeva ieročus, stacijas uzgaidāmajā telpā viņi tika reģistrēti un pēc tam pasažieru vagonos nogādāti Daugavpilī. Kopumā Latvijā tika internēti vairāk par 1500 poļu militārpersonu (starp tiem ievērojama daļa bija Robežapsardzības korpusa karavīri), patvērumu rada arī 300-400 privāto bēgļu.
20. septembrī bēgļu masveida pieplūdums pāri robežai beidzās. Tomēr Latvijas Telegrāfa aģentūra ziņoja, ka robežsargiem pagaidām vēl nav sakaru ar Sarkanās armijas daļām. Sakarā ar pieņēmumu, ka Polijas teritorija ir PSRS okupēta, robeža pagaidām tika pilnībā slēgta. Saskaņā ar militārā izlūkdienesta datiem 21. septembrī plkst. 6.30 no rīta pāri poļu robežciemam Drūjai pārlidoja padomju lidmašīna, bet plkst. 9.10 Drūjā iebrauca padomju karaspēka autokolonna (38 mašīnas), kuru iedzīvotāji (galvenokārt nepoļi) sagaidījuši ar prieka izpausmēm. Dubenavas rajonā bija dzirdams dzinēju troksnis, vīriešu un sieviešu kliedzieni, kas pēc 15 minūtēm apklusuši. Poļu robežstacijā Turmanti padomju vienības ienāca tikai 22. septembrī plkst.19. 40 un uzreiz virs stacijas ēkas pacēla PSRS karogu. Dažas dienas vēlāk oficiāli tika paziņots, ka, sākot ar 23. septembra pēcpusdienu, visā robežas garumā Latvijas vienības sastopas ar padomju karaspēka vienībām. 6. oktobrī Latvijas Iekšlietu ministrija ieviesa dzīvē līdz tam uz PSRS robežas spēkā esošo pierobežas kustības nolikumu arī uz bijušās Polijas robežas - 2 kilometru pierobežas joslā tika aizliegta kustība bez sevišķām atļaujām, fotografēšana u.t.t. Steigšus tika uzsākta Robežsargu brigādes 5.Krāslavas bataljona formēšana. Šī vienība oktobrī pārņēma bijušās Polijas robežas apsardzību, to ievērojami pastiprinot.
.......
Cits teksts:
Sakarā ar PSRS iebrukumu Polijā sākās militāro un civilo bēgļu plūsmu uz Polijas kaimiņvalstīm, arī Latviju, tostarp Daugavpili un tās apkārtni. Robežsardzei kontrolēt situāciju uz robežas palīdzēja armijas daļas no Daugavpils, kā arī vietējie aizsargi. 22. septembrī otrā robežas pusē ieradās sarkanā armija. Līdz ar to bēgļu kustību pārtrauca un robežu slēdza.
18. – 19. septembrī Daugavpilī nolaidās kopumā 83 poļu kara lidmašīnas. Tika interneti 143 poļu virsnieki un instruktori, kuri pēc tam tika izvietoti Cekules nometnē pie Rīgas.
Pārtraukta dzelzceļa satiksme caur Indras staciju ar Krieviju. Satiksme atjaunota 21. septembrī no Latvijas puses.
...
Lidmašīnu konstruktors K.Irbītis savās atmiņās raksta, ka 1939. gada 18. septembrī Daugavpilī nolaidušās 72 poļu lidmašīnas, galvenukārt sporta un mācību lidaparāti. Lidotājiem atļāva aizbraukt, bet lidmašīnas ar poļu valdibas Londonā atļauju tika izmantotas Latvijas lidotāju apmācībai.
...
Poļu karavīru internēšanas daži aspekti saistībā ar Daugavpili atspoguļoti Polijas armijas seržanta Mariana Zavilo publicētajā dienasgramātā.