Daugavpilī sāk darboties Krievu kultūras centrs (M.Kaļistratova nams)

Daugavpilī sāk darboties Krievu kultūras centrs (M.Kaļistratova nams), 2004. gada 25. maijā Tautas ielā 11 atvērta centra filiāle – Krievu nams.
1994. gada gada 20. oktobrī Latvijas Republikas sabiedrisko organizāciju reģistrā tika ierakstīta sabiedriskā organizācija “Krievu kultūras centrs (Meletija Kaļistratova nams)”, saņemot reģistrācijas apliecību Nr. 40008008799. Dubulto nosaukumu “Krievu kultūras centrs (Meletija Kaļistratova nams)” organizācija ieguva pēc profesora Fjodora Fjodorova ieteikuma. Par emblēmu tika izvēlēts paradīzes putna Sīrins attēls. Šis senais un raksturīgais krievu folkloras tēls nācis no Austrumromas impērijas kultūras..
Krievu kultūras centra “Meletija Kalistratova nams” pirmās Padomes locekļi:
LR Zinātņu akadēmijas korespondents Daugavpils Pedagoģiskā institūta (tagad Daugavpils Universitātes) profesors Fjodors Fjodorovs, kurš vadīja Padomi;
Daugavpils Pedagoģiskā institūta profesori, Krievu valodas un literatūras katedras pasniedzēji Eduards Mekšs un Iosifs Trofimovs;
Sabiedriskais darbinieks un žurnālists Miroslavs Mitrofanovs;
Daugavpils dzelzceļa arodvidusskolas direktora vietnieks mācību un audzināšanas darbā Valentīns Kobjakovs;
Aleksejs Žilko, 1. Jaunbūves vecticībnieku kopienas priekšsēdētājs;
Latgales apriņķa prāvests priesteris Georgijs Popovs;
Daugavpils autobusu parka direktors Avramijs Mihailovs;
Dzejniece un literārā almanaha “Hronoss” redaktore Faina Osina;
Latvijas PSR nopelniem bagātā skolotāja Geroida Bogdanova;
Radinieki no Meletija Kalistratova brāļa puses – Jevgeņija Zeņina-Kalistratova un Valērijs Zeņins;
Rakstnieks un novadpētnieks Aleksandrs Kovaļovs-Krivonosovs;
Rūpnīcas “Elektroinstrument” direktore Vija Jefimova.
Par Krievu kultūras centra pirmo direktoru kļuva Geroida Bogdanova, par grāmatvedi – Oktjabrina Komarova.