Karadarbība Daugavpils apkārtnē (uzbrukums Zelta Kalnam)
1917. gada 8. jūlijs
Krievijas armija uzsāk lielu uzbrukumu pie Daugavpils (Zelta kalns - Matkunci, stratēģiski izdevīga vieta, no kurienes pārredz teritoriju 30 km apkārtnē: Svente, Skrudaliena, Turmanti), kurš ilgst līdz 10.jūlijam. Uzbrukums beidzās ar neveiksmi, vācu armija veic pretuzbrukumu. Krievu armijas ir atsviesta izejas pozīcijās un sākās armijas demoralizēšanās.
Uzbrukuma apraksts:
Uzbrukuma sektoru izvēlējās 5.armijas ģenerālis Daņilovs, kurš apmeklēja armijas pozīcijas. 2,5 km līnijā izvietojās 400 lielgabali. Tos atbalstīja Kronštates krasta baterijas, kas bija izvietotas 5 km no Kalkūniem, dzelzceļa malā. Rūpīgi tika sakārtota pēc franču parauga sakaru sistēma, pārbaudītas blindāžas un ierakumi
No kāda artilērista atmiņām:
Ugunu atklāja krievu lielgabali pie Pokropišķu muižas (tag. Demenes pagastā). 10.jūlijā uzbrukumā Zelta kalnam devās nāves bataljons. Vācieši uzbrukumu kalnam atsita. Ar lielgabalu uguns atbalstu krievi ieņēma vācu pirmos nocietinājumus. Uzbrukuma turpinājuma atklājās, ka vācieši ir stipri nocietinājušies un labi nomaskējušies. Negaidītā pretestība izraisīja krievu apjukumu, palīgspēki no rezerves neieradās. Krievu karaspēkā valdīja revolucionārs noskaņojums un nevēlēšanās karot. Vāciešu pretuzbrukums bija sekmīgs. Zelta kalna tuvumā gūsta krita un bojā gāja daudz krievu karavīru. Bija iznīcināts 4. kājnieku pulks.
Šo kauju liecības ir atrodamas arī mūsdienās. 2004. gada 7. jūlijā zemesdarbu laikā Juneļos, Medumu pagastā tika uzietas mirstīgo atliekas. Iespējams, ka tā bija kādreizējā kapsēta, kurā apbedīti Zelta kalna kaujās kritušie krievu karavīri. Mirstīgo atliekas tika pārapbedītas brāļu kapos pie apdzīvotas vietas - Krivoij most.
Atsauces
- Ošiņš, A. “Kauja pie Daugavpils.” Daugavas Vēstnesis. 1925. 13. februāris.
- “Kauja pie Daugavpils.” Latvijas Sargs. 1926. 4. jūlijs.
- Ošiņš, A. “Kauja pie Daugavpils.” Daugavas Vēstnesis. 1925. 20. februāris.