Troickas bataljons: no Troickas līdz Daugavpilij

Bataljonu organizēja oktobra sākumā Samarā alternatīvā Krievijas valdība - Komuč (Komitet členov učerediteļnogo sobranija), kura neatzina boļševiku politiku. Bataljons pārdislocēts uz Troicku (tagad Čeļabinskas apg.), kurā iestājās latviešu brīvprātīgie, tāpēc to vēlāk nosauca par 1. Latviešu strēlnieku bataljonu. 1920. gadā pārcelts uz Latviju, sargāja Latvijas robežu un kā 3. bataljons tika iekļauts Daugavpils cietoksnī dislocētajā 10. Aizputes kājnieku pulkā, saglabājot savu nosaukumu.
1921. gada 21. februārī apstiprināta 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) pulka karavīru krūšu nozīme.
1924. gada 29. oktobrī ielikts pamatakmens 10. Aizputes pulka un 3.Troickas bataljona piemineklim Daugavpils cietoksnī.
1924. gada 14. novembrī cietokšņa parkā tika atklāts piemineklis 10. Aizputes pulkam un 3.Troickas bataljonam.
10. Aizputes kājnieku pulka bataljons savu priekšgājējus atcerējās 15. oktobrī. Bataljona bija bijušā Troickas bataljona krūšu nozīme. Par bataljona dibinātāju uzskata pulkvedi - leitnantu Pēteri Dardzānu (1889, Dignājas pag. - 1985, Čikāga).
20.- 30.gados Daugavpilī dienēja bijušie troickieši - plkv. Andrejs Bubinduss, plkv. Pēteris Daukšs, kapt. Oskars Grīnvalds, kapt. Mārtiņš Martinsons, seržants Žanis Stepe.
Bataljona komandieri:
pulkvedis-leitnants Hermanis Noriņš /1922-1934/.
pulkvedis-leitnants Aleksandrs Aizpor - Čaplis /1934-1935/
pulkvedis-leitnants Fricis Voldemārs Strazdiņš /1935-1938/