Krāslavas dižakmeņa liktenis jeb kā radās leģenda par t. s. Aleksandra akmeni
1818. gada 6. novembris
1818. gada 25. oktobrī pēc vecā stila
Šajā datumā karavīru spridzinātāju komandas podporučika Debonala dienasgrāmatā tika ierakstīta ziņa, ka, tīrot pie Krāslavas Daugavas gultni, saspridzināts liels akmens (apkārtmērs - 34,1 m, augstums – 3,2 m) ar ierakstu slāvu burtiem: "Lai mana dvēsele nebīstas mana ienaidnieka kā stipra roka labo roku. Svjatopolka pēcnācējs Aleksandrs.» Akmenī tika izveidoti seši caurumi, katrs no tiem sešas četvertes, un saspridzināts sīkās šķembās. Tikai trīs gabali, pusotru saženu lieli, atkrita nesadragāti."
Šo atgadījumu par t.s. Aleksandra akmeni atstāsta 19. gadsimta beigās sniedzis baltkrievu novadpētnieks un vēsturnieks A. Sapunovs.
Pēc apkārtmēra Krāslavas akmens bijis lielāks par Nīgales akmeni (attiecīgi 34,1 un 30,8 m). .
Atsauces
- Urtāns, J. “Akmens kobila.” http://archive.is/T80HI (06.11.2018).