Atklāts Krustpils - Jēkabpils dzelceļa tilts

Jaunais Krustpils - Jēkabpils dzelzceļa tilts savienoja Latgali ar Zemgali. Sakarā ar Krustpils dzelzceļa tilta atklāšanu ieviesta tiešā satiksme pa tiltu starp Krustpili un Jēkabpili. Tilta garums - 288 m. Uzskatīts par augstāko tiltu Latvijā. Vidējais augstums sasniedz 40 m. Tilta svars 970 tonnas, tas izmaksāja 1.595.000 Ls. Tiek uzskatīts, ka tas bija 7.tilts pāri Daugavai. Pamatus projektējis Pāvels Pāvulāns.
Alfonsa Krastiņa diplomdarba uzdevums: sagatavot dzelzs tilta projektu pār Daugavu starp Krustpili un Jēkabpili piemērotākā vietā, ievērojot braucēju kustības intensitāti, kā arī šaursliežu pieveddzelzceļu kustību. 1928. gadā par diplomdarbu “Dzelzs tilta projekts pār Daugavu pie Krustpils” piešķirts būvinženiera grāds.
Saeimas budzeta komisija lēmumu par tilta būvniecību pieņēma pēc sociāldemokrātu ierosinājuma 1933. gada maijā.
Satiksmes ministrija celtniecības darbu konkursu izsludināja 1934. gada 28. martā.
1935. gada jūnijā noslēgts līgums ar Londonas metalurģisko kombinātu par tilta virsbūves izveidi.
Būvdarbus veica L.Neiburga (1871-1948) uzņēmums..
Svinīgajā sarīkojumā piedalās prezidents K.Ulmanis. Pēc svinīgās ceremonijas prezidentam tika uzdāvinātas šķēres ar speciālu uzrakstu, kuras pēc Ulmaņa deportācijas nonācā NKVD rīcībā, pēc tam vācu virsnieka rokās, beidzot kāda latvieša rīcībā. 1949. gadā tās tika uzdāvinātam sūtnim K.Zariņam.
Pie tilta tika piestiprināta piemiņas plāksne.
Kara laikā, 1941. gada 28. jūnijā šī tilta vienu posmu uzspridzināja padomju sapieri, savukārt 1944. gada 7. augustā tiltu uzspridzināja vācu sapieri, to pilnībā noārdot.
Pēc kara,1962. gadā izbūvēja jaunu tiltu pār Daugavu, ko izmanto vēl mūsdienās.