Daugavpilī izvietotā Zemgales artilērijas pulka diena
1920. gada 12. janvāris
Pulku sāka formēt 1920. gada 12. janvārī. Toreizējais komandieris Šenfelds 12. janvārī parakstīja pirmo pavēli. 12. janvāris turpmāk uzskatīts par pulka dienu.
Artilērijas vēstures pētnieks K. Dambītis promocijas darbā (2015) raksta: "Par Zemgales artilērijas pulka dibināšanas dienu uzskatāms 1919. g. 20. decembris, kad Lejas-Kurzemes Kara apgabala priekšnieks mutiski pavēlēja no Armijas Artilērijas rezerves saņemto, 8. un 10. btr. apvienot X artilērijas dvz., kpt. Franča Markovska vadībā. 1920. g. 13. janvārī kpt. F. Markovski nomainīja no VAP piekomandētais kpt. V. Šēnfelds".
Pulks piedalījās Latgales atbrīvošanā. Kopš 1921. gada pavasara izvietots Daugavpils cietoksnī, tilta nocietinājumā Daugavas kreisajā krastā.
Notikumi pulka vēsturē:
- 1922. gadā pulka svētki svinēti 27. septembrī.
- 1924. gadā 4. pulka svētki atzīmēti kopā ar tauru pasniegšanas dienu 18. oktobrī Daugavpilī. Sudraba taures paniedza Zemgales pašvaldību iestādes.
- 1932.gadā pulka vajadzībām uzbūvēta manēža 30 X 60 m. Pulkam bija labi ierīkoti zirgu staļli.
- 1935. gada 12. janvārī plaši svinēta pulka 15 gadu jubileja. Sarīkojumā piedalījās Zemgales pilsētu vadība.
- 1936. gada 12. janvāra svinību fotogrāfija publicēta žurnālā "Aizsargs" (Nr.1)
- 1940. gadā tika nolemts 20 gadu svinības pārcelt no janvāra uz jūniju. Tās nav notikušas.
Zemgales artilērijas pulka komandieri:
pulkvedis Ādolfs Heinrihs Zemgalnieks /1920–1921/
pulkvedis Reinis Gundars /1921–1925/
pulkvedis Pēteris Kire /1925–1926/
pulkvedis Edgars Teofils Jākobsons /1926–1929; 1930–1932/
pulkvedis Visvaldis Dūms /1929–1930/
pulkvedis Teodors Ērihs Nikolajs Andersons /1932–1936/
pulkvedis Arveds Augusts Vilhelms Kalniņš /1937–1939/
pulkvedis Aleksandrs Jūlijs Kasparsons /1939–1940/.
Pulka 3. baterijā 1939. gadā dienēja Kārlis Viljams Strucs, dzimis 1917. gadā spāņu konsula Rīgā un holandietes ģimenē. Pēc konsula nāves holandiete Lottie Pedone apprecējās ar Itālijas grāfu Lagerveju. Grāfiene 1939. gadā apciemoja dēlu Daugavpilī.
Seržants Andrejs Liepiņš fotografēja pulka ikdienu, arī Daugavpils cietoksnī 1920.-1921. gada mijā.
Pulkā dienēja nākošais Saeimas deputāts Antons Dzenis.
Atsauces
- “Latgales atbrīvošanās cīņās formēta pulka 15 gadi.” Rīts. 1935. 8. janvāris.
- “Zemgales artilērijas pulka 10 gadi.” Latvijas Sargs. 1930. 11. janvāris.
- “Rīt zemgaliešu gada svētki.” Latgales Vēstnesis. 1937. 11. janvāris.
- “Katrs apzinīgs cilvēks mīl savu dzimteni.” Daugavas Vēstnesis. 1939 20. oktobris.
- “Zemgales artilērijas pulka svētki.” Latgales Vēstnesis. 1935. 18.janvāris.
- Dambītis, K. “Latvijas armijas artilērija 1919.-1940.g.: Vieta bruņotajos spēkos, struktūra un uzdevumi.” https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/31857 (17.01.2019).
- “11. daļa: 1920.–1921. gada mija. Dienests Daugavpils cietoksnī.” https://emuzejs.lnvm.lv/resursi/galerijas-un-virtualas-izstades/galerijas/neatkaribas-kars-andreja-liepina-1894-1978-fotografijas/11-dala-1920-1921-gada-mija-dienests-daugavpils-cietoksni (08.11.2021).
