Daugavpilī atklāti divi pieminekļi brīvības cīņās kritušajiem

Varoņu piemiņas dienā Daugavpilī atklāti divi pieminekļi. Pasākumā piedalās valsts prezidents Gustavs Zemgals, ministru prezidents Pēteris Juraševskis, valdības pārstāvji, armijas augstākie ģenerāļi.
Sarīkojuma sākumā Baznīcas laukumā notiek karaspēka parāde.
Luterāņu kapos atklāts piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai. Pēc Otrā pasaules kara piemineklis sabojāts, atmodas laikā sakopts.
1928. gada 22 . aprīlī pieminekļa pamatā iemūrēts dokuments ar tekstu: "Akts. Piemineklis celts 1928. gadā, Latvijas neatkarīgās demokrātiskās Republikas 10. pastāvēšanas gadā, piemiņai kritušiem Latvijas armijas varoņiem neatkarībās cīņās 1919.-1920. gados pret krieviem-lieliniekiem. Apbedīti 102 karavīri. Pieminekli cēlusi Brāļu kapu komitejas Daugavpils nodaļa no labprātīgiem ziedojumiem. Komitejas locekļu paraksti. 22. aprīlī 1928. g. Daugavpilī".
1935. gada apsekojuma dati - kapos apbedīti 140 Latvijas armijas kareivji, 214 vācu armijas karavīri. 1939.-1940. gadā veikta kapu pārbūve, tostarp krustos iekalti uzraksti (3140 burti un skaitļi). Darbi nav pabeigtiu, jo nav informācijas par iecerēto kapu iesvētīšanu pēc pārbūves nobeiguma.
....
Piemineklis atklāts arī Daugavpils dienvidrietumu daļā starp Satiksmes un Vanagu ielu (tā dēvētā Slabodkā), kur apbedīti Latgales atbrīvošanas cīņās kritušie 237 poļu karavīri. Projekta autors Aleksandrs Birzenieks. Kapi nopostīti sakarā ar smilts un grants karjera ierīkošanu 1955. gada februārī.
Norādītajā vietā 1992. gada 22. novembri atklāts piemiņas zīme - 13 m augsts dzelzbetona krusts. Tēlnieks R.Gibovskis, arhitekte V.Bauļina.