Latvijas Neatkartības kara Latgales atbrīvošanas operācija: Višķu kauja
1920. gada 4. janvāris
Višķu kauja noris 1920. gadā no 4. janvārī līdz 12. janvārim. Poļu kājnieku darbību aktīvi atbalstīja Latvijas armijas bruņuvilciens (komandieris Arnolds Paulockis). Tas uzskatāms par izņēmumu, jo brīvības cīņu laikā Latvijas un Polijas karaspēka vienības darbojās katra savā atsevišķā frontes sektorā.
Poļu armija Dubnas (Višķu) stacijas apkārtnē 4.janvāra rītā un 5. janvārī bez artilērija atbalsta izcīnīja kauju ar sarkano armiju, kura izmantoja 3 bruņuvilcienus - "Nāve vai uzvara", "Ļeņins", "Trockis". Poļi bija 32 krituši un 115 ievainoti karavīri.
7. - 10. janvārī sarkanarmieši devās pretuzbrumos. Bruņoto vilcienu artilērijas apšaudē nodega vairākas apkārtnes mājas.10. janvārī Dubnas stacijā ieradās Latvijas armijas bruņuvilciens un no Kozuļu sādžas sāka pretnieka bruņuvilcienu apšaudi, tos sabojājot.
Par Višķu kauju kauju ar Lāčplēša kara ordeni apbalvots Arnolds Paulockis.
13. janvārī bruņotais vilciens ieņēma apmēram 20 km no Višķiem attālo Rušonas staciju. Turpinot izvērst uzbrukumu, poļu daļas ieņēma arī Krāslavu. Šajā dienā sekmīgi noslēdzas pirmais Latgales atbrīvošanas posms.
Atsauces
- Vidiņš, K. “Latgales atbrīvošana.” Latvijas Sargs. 28.05.1935.
- Jēkabsons, Ē. “Polijas bruņotie vilcieni Latvijā un Latvijas bruņoto vilcienu sadarbība ar Polijas armiju 1919.–1920. gadā.” Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki., 2010. Nr. 1, 45.–53. lpp.
- Paulockis, A. “Ar bruņoto vilcienu Nr. 3.” Aizsargs, 1928. Nr. 2, 40.- 42. lpp.
